Galerija "Laipa"

3.Kultūras Laipa „Uzaicinu uz sarunu 4 gadsimtu garumā….”

Valmierā, mākslas galerijā „Laipa”, piektdien, 11.septembrī plkst. 17:00 notis 3. Lekcija no lekciju cikla „Kultūras Laipa”.

Māksla… tēlošanas… māksla aktiermāksla, glezniecība, tēlniecība…. grafika, dizains, kino…māksla, foto…māksla, atskaņošanās māksla …. MŪZIKA!

Kultūras Laipas 3 misija – MŪZIKA! Skaņu salikšanas māksla, skaņu radīšanas māksla, tembru, toņu, nianšu, sajūtu … MĀKSLA – MŪZIKA!

Izbaudīt Haidna muzikālās uzkodiņas palīdzēs stīgu kvartets SENSUS. Mūziķu virtuozitāti tulkos komponists, Latvijas Nacionālā Simfoniskā Orķestra diriģents, asociētais profesors Andris Vecumnieks. Dzirdēsi, redzēsi…., varēsi iekosties… neparastās, jutekliskās, pat pārdabiskās mūzikas pīrāgā…, ieskatīties mūzikas virtuvē… Paraustīt čella DO stīgu, pāršķirt notis Parīzes Konservatorijā skolotajiem SENSUS mūziķiem.

Atšķirot baltas kā nevainība, jaunavīgās un perfektās Mālera roku radītās nošu rindas… Mūziķi uzburs aizgājušo gadsimtu noskaņas. Andris Vecumnieks, preparējot V.A.Mocarta Mazo nakts mūziku, pievērsīs uzmanību Jevgēņijas Frolovas alta piesmakušajam, džeziskajam tembram. Ļaujot Ilzes Kirsanovas pirmās vijoles skaņai savīties ar Jāņa Rinkuļa čella dūmakaino toni apstiprinās sievišķīgā trausluma un vīrišķīgā spēka tandēmu. Ilzes Pences otrās vijoles samtainais, maigais tonis radīs telpisku, sulīgu nospiedumu pirmās skanējumam, kas apliecinās stīgu četrinieka maģisko, pat… dievišķo vienotību.

Andra Vecumnieka komentāru pavadībā, Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra mūziķi, kurus vieno SENSUS jutekliskums, izpildīs J.S.Baham tik neraksturīgo, ātro, spraigo, atsperīgo un neierasti vieglo Joku (Badinerie) no 2. Orķestra svītas si minorā… Stīgu kvartets ieskicēs arī romantisma laikmeta spilgtākās personības – F.Šūberta melanholisko un emocionāli piesātināto Allegro moderato no stīgu kvarteta Mi bemol mažorā.

P.Čaikovska liriskie nošu virknējumi vēlreiz apstiprinās, izcilākā no krievu skaņražiem, kaislību piesātināto melodiskumu.

Skanēs vis….vis….visvairāk atskaņotā, visvairāk godinātā, vispieprasītākā latviešu komponista Pētera Vaska – reliģiozā miera pilnā un ar latvisku nostaļģiju piesātinātā mūzika.

Dž. Šelsi- īpašs mūsdienu modernās mūzikas paraugs, un tā atskaņošanai nepieciešami speciāli sagatavoti instrumenti, kuru tapšanā…. Tu būsi tiešais liecinieks!

Dalībmaksa – 5 ls.

Atbalstītāji: SEB banka

Valmieras pilsētas pašvaldība

Andra Vecumnieka biogrāfija

“Kas mūzikā ir iedarbīgākais? – Crescendo un kontrasti. Andra darbos ritms dod pulsāciju, kas atstāj  iespaidu, un tas ir efekts, ko viņš prot izmantot. Tur ir arī asprātīgi spēles momenti, piemēram, parafrāzēs [Divas vistas, Quasi Campanella u. c.]. Viņa klavierdarbi ir atraktīvi – es domāju, pat vizuālā ziņā. Ja mūzika pieļauj improvizāciju, tad viņa būs dzīva.”

(Normunds Vīksne)

“Nepiederu pie tiem, kas grib risināt dziļas filosofiskas domas, skart dvēseles sāpi, tautas atmodas filosofiskos un konceptuālos aspektus. Vēl mazāk gribu analizēt un izsvērt, ka tas ir manā daiļradē… Lasot tekstu, rodas muzikālās idejas un tālāk ir prāts, kas tās profesionāli sakārto.”

(Andris Vecumnieks)

BIOGRĀFIJA

Andris Vecumnieks dzimis 1964. gada 7. jūnijā Rīgā. Ieguvis izglītību LVK Ģederta Ramaņa kompozīcijas klasē (1987), vēlāk JVLMA pie Pētera Plakida – maģistra grāds kompozīcijā (1992) – un meistarstudijās Stokholmas Karaliskajā mūzikas augstskolā pie Svena Dāvida Sandstrema (Sven-David Sandström, 1993). Pēdējos gados arvien lielāku nozīmi ieguvis Andra Vecumnieka orķestra diriģenta darbs, viņš absolvējis Viestura Gaiļa operas un simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi (2001).

Ilggadējs EDMS pedagogs, ieņēmis tur svarīgus administratīvus amatus, tai skaitā bijis mācību daļas un teorijas nodaļas vadītājs (1991–1999), skolas direktora v. i. (1998–1999). Šobrīd ir JVLMA mācībspēks (docents), bijis akadēmiskā darba prorektors (2002-2008).

Kopš 2000 Andris Vecumnieks ir EDMS un JVLMA simfonisko orķestru diriģents, sadarbojas ar LNSO un vada kamerorķestri Sinfonia Concertante. Kopā ar EDMS orķestri un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu iestudējis Hermaņa Severīna Lēvenšelda baletu Silfīdas LNO (2001), koncertējis ar Dārziņiešu orķestri gan Latvijā, gan Zviedrijā. Bijis starptautiskā konkursa Unga Artisten (Zviedrija) pavadošā orķestra diriģents (2000, 2001).

Piedalījies starptautiskos kompozīciju konkursos, ieguvis laureāta balvas Latvijas kora un kamermūzikas konkursos. Ir Sergeja Prokofjeva IV Starptautiskā diriģentu konkursa diplomands (Sanktpēterburgā, 2003).

LITERATŪRA

I. Lūsiņa, Andra Vecumnieka pirmajā autorkoncertā // Diena, 1990, 27. nov. • J. Torgāns, Jauns komponists. Gluži jauna mūzika // Latgales Laiks, 1992, 24. nov. • I. Zemzaris, Mēnesis Zviedrijā [saruna ar komponistu] // LM, 1993, 30. jūl. • D. Bondare, Andris Vecumnieks. Šodien. Kursadarbs. – Rīga: LMA, 1998 • K. Linde, Andris Vecumnieks. Mūzika diviem pianistiem. Bakalaura darbs. – Rīga: LMA, 2000 • D. Dūdiņa, Andra Vecumnieka vokālie cikli Baltkrievu dziesmas un Krimas tatāru dziesmas 20. gadsimta 80./90. gadu sabiedriski politisko notikumu kontekstā. Bakalaura darbs. – Rīga: JVLMA, 2002

Stīgu kvartets SENSUS

(līdz 2007.gadam – stīgu kvartets DIFERENCE)

 

 

Ilze KIRSANOVA – 1.vijole

Vijoļspēli apguvusi Em.Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (maģistra grāds, prof. J.Švolkovska vijoles klase).

Kopš 2007.gada strādā Latvijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī.

Piedalījusies dažādos starptautiskos mūzikas projektos – kamermūzikas festivālā Allegro Vivo (Austrija), Internationale Sommer-Akademie (Vācija), vairāku orķestru dalībniece, t.sk. Nordic Symphony Orchestra (Igaunija). Kopš 1998.gada aktīvi koncertē kā soliste (t.sk. F.Mendelsona, J.S.Baha, V.A.Mocarta, P.Čaikovska vijoļkoncertu atskaņojumi Latvijā un ārzemēs) un kamermūziķe.

2007.gadā ieguvusi 1.vietu Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kameransambļu konkursā “LMA labākais kameransamblis).

Profesionālo pieredzi papildinājusi meistarkursos pie M.Fihtengoltz (Gņesinu Mūzikas skola, Maskava), Tatyana Grindenko, Sergei Azizian, Zahar Bron, Howard Davis, Eduard Grach, Boris Garlitsky, Aurora stīgu kvarteta, YSAŸE stīgu kvarteta u.c.

2008/2009 The Sir Charles Mackerras Orchestral Leader Scholarship ieguvēja, The Royal Welsh College of Music, Kārdifā, Lielbritānijā.

Ilze PENCE – 2.vijole

Vijoļspēli apguvusi Jāz.Mediņa Rīgas Mūzikas koledžā un Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (maģistra grāds, prof. J.Švolkovska vijoles  klase un doc. A.Stepiņas stīgu kvarteta klase). No 2001. līdz 2003.gadam studējusi YSAŸE stīgu kvarteta meistarklasē (Cycle Professionnel) Parīzes Konservatorijas (Conservatoire Supérieur de Paris – CNR, kopš 2007.gada – Conservatoire à Rayonnement Régional de Paris – CRR) kamermūzikas  nodaļā (Département Musique de Chambre). Kopš 1999.gada strādā Latvijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī, no 2006.gada ir LNSO 2.vijoļu grupas koncertmeistara vietniece. Spēlējusi ABAM (Baltijas Mūzikas akadēmiju asociācijas) kamerorķestrī, Vācijas – Skandināvijas jauniešu orķestrī (Berlīne, Vācija), piedalījusies meistarkursos pie Susanne Stanzeleit (vijole, Anglija) un prof. Christiane Edinger (vijole, Vācija).

No 2004.-2006.gadam bijusi NYYD ansambļa, diriģents – Olari Elts (Igaunija) dalībniece.

Jevgeņija FROLOVA – alts

Alta spēli apguvusi Jūrmalas mūzikas vidusskolā, pašlaik studē Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (ped. I.Brīnumas alta klase).

Piedalās dažādos mūzikas projektos – piem. orķestris “Sinfonia Concertante“, diriģents – Andris Vecumnieks, Vidzemes kamerorķestris, diriģents – Andris Veismanis, regulāri muzicē kameransambļu sastāvos.

2009.gadā ieguvusi 1.vietu Valsts konkursā mūzikā alta specialitātē un 1.vietu Valsts kameransambļu konkursā.

Jānis Rinkulis (čells)

Čella spēli apguvis Em.Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (bakalaura grāds, prof. E.Testeļecas čella klase).

Kopš 2005.gada strādā Latvijas Nacionālajā Simfoniskajā orķestrī.

Profesionālo pieredzi papildinājis meistarkursos pie Helsinku stīgu kvarteta (Somija), prof. A.Lehneres (Vācija), no 2001. līdz 2007.gadam bijis Internationale Sommerakademie auf Schloß Pommersfelden jauniešu orķestra un kamermūzikas meistarklašu dalībnieks Vācijā.

1997.gadā ieguvis 2.vietu A.Dombrovska konkursā Rīgā.

Kopš 2003.gada piedalās kamerorķestra “Kremerata Baltica“ koncertprogrammu atskaņošanā. Dažādu kameransambļu sastāvā koncertējis Latvijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.

 

 

Stīgu kvartetu SENSUS 2000.gadā izveidoja četras Jāz.Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas absolventes.

 

Kvartets regulāri piedalās dažādos kamermūzikas projektos – koncertos, festivālos un ierakstos Rīgā un citās Latvijas pilsētās, sadarbojas ar atzītākajiem Latvijas mūziķiem.

 

Savu profesionālo meistarību SENSUS pilnveidojis meistarkursos pie YSAŸE stīgu kvarteta – ”Académie musicale de Villecroze” (2000, 2002) un ”Musique à Flaine” (2006, 2008) Francijā.

 

No 2001 – 2003.gadam SENSUS studēja YSAŸE stīgu kvarteta meistarklasē (Le Cycle Professionnel) Parīzes Konservatorijas (Conservatoire Supérieur de Paris – CNR, kopš 2007.gada – Conservatoire à Rayonnement Régional de Paris – CRR) kamermūzikas nodaļā (Département Musique de Chambre).

 

2002.gadā kvartets saņēma Latvijas Republikas kultūras ministrijas radošo stipendiju.

 

SENSUS, līdzās klasiskajai un romantiskajai mūzikai, lielu nozīmi pievērš arī mūsdienu komponistu skaņdarbiem, īpaši – latviešu komponistu  atskaņojumiem. Kvartets ir pirmatskaņojis P.Dambja, S.Selgas, S.Ratnieces, N.Gothama, A.Dzenīša u.c. opusus.

 

Kopš savas izveidošanās SENSUS kvartets koncertē arī ārzemēs – Vācijā (piem. koncerti festivālā “Provinzlärm Internationales Festival für Neue Musik Eckernförde” 2009), Zviedrijā, Maltā, Krievijā (dalība Eiropas Operas centra starptautiskajā projektā – B. Britena operas „The Rape of Lucretia” iestudējumā Rīgā un Sanktpēterburgā (2002)) un Francijā (piem. koncerti festivālos “Les Flâneries Musicales d`Eté Reims”, 2003, “Pārsteidzošā Latvija” (Étonnante Lettonie), 2005,“Musique à Flaine”, 2006, 2008 u.c.).

 

SENSUS kvartets ir žūrijas speciālbalvas ieguvējs 4. starptautiskajā stīgu kvartetu konkursā Bordo, Francijā (2005).

 

Kopš 2007/2008.gada sezonas kvartets piedalās Jaunā Rīgas Teātra izrādē “Sniega karaliene”, režisore Baņuta Rubess, komponists Patriks Kardijs.

 

Kvarteta koncertieraksti ir iekļauti 2008.gadā izdotajā CD “Latviešu stīgu kvarteti”

(LMIC 015).